|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīvot | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (13) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
( Šis dzejolis kā daudzi citi, ko rakstīju, rakstu un rakstīšu, veltīts tautas gara atmodas piemiņai, Baltijas ceļa ideāliem un 1991. gada barikāžu ugunskura atspulgam maza bērna acīs. )
Vai pazīsti krītošas lapas,
kas vientuļas renstelē krīt ?
Tie vārdi, kas vakar vēl tapa,
bet nebūs ne šodien ne rīt.
Tik skumji ir lūkoties sejās,
ko nāvei un laikmetam šķirt,
kad pašam vairs neatliek laika
ne dzīvot ne patiesi mirt.
Un tomēr tu izvēlies dzīvot,
kaut bailes te žūžo te kauc,
starp karogu tūkstošiem plīvot,
un tici, tas tiešām ir daudz. (09.10.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1653
Kopā:6119725
|
|
|
|