|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīvot  | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (13)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
( Šis dzejolis kā daudzi citi, ko rakstīju, rakstu un rakstīšu, veltīts tautas gara atmodas piemiņai, Baltijas ceļa ideāliem un 1991. gada barikāžu ugunskura atspulgam maza bērna acīs. )
Vai pazīsti krītošas lapas,
kas vientuļas renstelē krīt ?
Tie vārdi, kas vakar vēl tapa,
bet nebūs ne šodien ne rīt.
Tik skumji ir lūkoties sejās,
ko nāvei un laikmetam šķirt,
kad pašam vairs neatliek laika
ne dzīvot ne patiesi mirt.
Un tomēr tu izvēlies dzīvot,
kaut bailes te žūžo te kauc,
starp karogu tūkstošiem plīvot,
un tici, tas tiešām ir daudz.
(09.10.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1521
Kopā:7220796
|
| |
| |
|
Autori
