|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīvot | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (13) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
( Šis dzejolis kā daudzi citi, ko rakstīju, rakstu un rakstīšu, veltīts tautas gara atmodas piemiņai, Baltijas ceļa ideāliem un 1991. gada barikāžu ugunskura atspulgam maza bērna acīs. )
Vai pazīsti krītošas lapas,
kas vientuļas renstelē krīt ?
Tie vārdi, kas vakar vēl tapa,
bet nebūs ne šodien ne rīt.
Tik skumji ir lūkoties sejās,
ko nāvei un laikmetam šķirt,
kad pašam vairs neatliek laika
ne dzīvot ne patiesi mirt.
Un tomēr tu izvēlies dzīvot,
kaut bailes te žūžo te kauc,
starp karogu tūkstošiem plīvot,
un tici, tas tiešām ir daudz. (09.10.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1067
Kopā:6121236
|
|
|
|