X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Pasakas
Pelēna un lācēna vakara pasaciņas 5. nodaļa
Autors - Jānis Dailis
  
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

5. nodaļa.
Bīstamās ozola zīles

Kādu dienu lācēns ar pelēnu sēdēja zem vecā ozola un raudzījās, kā vējš vienu pēc otras norauj kokam lapas.
– Lācēn, kā tev šķiet, vai kaut kur pasaulē ir vēl pelēns, kuram draugs ir lācēns? – iepīkstējās pelēns.
– Hmm, nezinu gan, – norūca lācēns. – Tomēr ļoti ceru, ka ir gan! Ja tu jautā man, es esmu par to, lai katram lācēnam būtu savs pelēns!
– Un katram pelēnam savu lācēnu! – dedzīgi iesaucās pelēns. – Un vajadzētu vairāk tādu vecu ozolu, zem kuriem sēdēt lācēniem un pelēniem!
Tajā brīdī pelēnam ar paukšķi uz galvas uzkrita ozolzīle, un nebēdnis saķēris galviņu ievaimanājās:
– Ai, lācēn! Pī, man dikti sāp!
Lācēns pieliecās un nolaizīja pelēna paurīti, un virsū maigi uzklāja savu lielo ķepu, lai vairs neviena ozolzīle neuzkristu pelēnam uz galvas.
– Šķiet tomēr, man pietiks ar vienu pašu vecu ozolu, – sacīja pelēns, berzēdams sasisto pieri, un lācēns piekrītoši pamāja ar galvu.
– Vējš pieņemas spēkā, – sacīja lācēns, pavērdamies koka zaros. Virs tiem peldēja tumši mākoņi.
– Man laiks medu kāpt, kamēr nav uznācis lietus! – noteica lācēns. – Tu mani uzgaidi tepat, pelēn. Drīz nonesīšu lejā arī tev kādu šūnas kriksīti.
To teicis, lācēns sāka rausties augšup pa vecā koka stumbru, bet pelēns no lejas noraudzījās kā ķepainis rāpjas aizvien augstāk lielajā ozolā.
– Pī! – teica pelēns. – Es būšu tepat un ļoti gaidīšu tevi ar medu!
– Pi-i, – no lapotnes atsaucās lācēns, bet vēja šalkoņā to gandrīz nevarēja dzirdēt.
– Es jau sāku gaidīt! – pelēns vēl skaļāk iesaucās, cerēdams pārkliegt lapu šalkoņu, bet diez vai lācēns to varēja sadzirdēt. Pelēns ciešāk aptina ap kaklu savu strīpaino šallīti, jo vējš pieņēmās spēkā ar katru brīdi, pēkšņi arī ozola zīles sāka birt lejā viena pēc otras, un pelēns pavisam sabijās.
– Lācēn, es labāk nākšu pie tevis augšā! – pelēns iesaucās. – Citādi tās zīles mani šodien pavisam nositīs!
Ieķēries ar nadziņiem koka mizas dziļajās rievās, pelēns sāka ar grūtībām pamazām kārpīties uz augšu. Ticis līdz pirmajam zaram, viņš saprata, ka vējš ir pārāk stiprs, lai varētu turpināt šo bīstamo kāpienu.
– Lācēn, es tomēr labāk pagaidīšu tevi tepat zarā! – iepīkstējās pelēns.
Tikmēr lācēns, ieguvis kārotās medus šūnas, sāka rāpties lejā, kad pamanīja uz zemākā zara tupam savu draugu, ieķērušos ar visām četrām ķepiņām tā, ka tikai šallīte plīvoja vējā.
– Pelēn, es jau nāku! – iesaucās lācēns, iestūma bišu vaska gabalu sev aiz vaigiem un strauji sāka šļūkt lejā pa stumbru.
Spējās vēja brāzmas bija pāraugušas īstā viesulī, un pelēns izmisīgi turējās, lai vējš viņu neaiznestu sev līdzi.
– Pii, pii, – sauca pelēns redzēdams lācēna ķepu stiepjamies pēc viņa. Atlaidis abas priekšķepas no zara, pelēns pastiepās pieķerties lācēna ķepai, lai paglābtos no niknajiem vēja auriem, bet tajā brīdī vējš viņu atrāva no zara pavisam un pelēnam pēdējā brīdī izdevās pieķerties kāda zariņa pašā galā.
– Pīī! – kliedza pelēns, kamēr lācēns rāpās pa zaru viņam pretī, bet zara galā, tverdams ar ķepu pēc pelēna, izdzirdēja zem sevis krakšķi un kopā ar visu lūztošo zaru ar būkšķi uztriecās ozola stumbram. Tomēr pelēns bija cieši jo cieši saķerts lācēna ķepā, un lācēns ātri nošļūca līdz zemei, sapratis, ka aiz bailēm pat medainais bišu vaska gabals ir nogājis lejā vēderā.
– Pelēn, es laikam apēdu visu medu, – lācēns žēli sacīja, paskatījies lejā uz savām ķepām, ko bija cieši piespiedis sev pie vēdera. Ķepās cieši saspiesta atradās pelēna strīpainā šallīte, bet drauga tajā vairs nebija. Lācēns izritināja šallīti visā garumā, bet pelēnu tur tā arī neatrada. Palūkojies augšup uz pusnolūzušo zaru, kura gals karājās lācēnam tieši virs galvas, arī tur vairs pelēnu neredzēja.
Sākās stiprs lietus, bet lācēns vēl ilgi staigāja pa pļaviņu apkārt ozolam un gar strautiņu klaigādams un saukdams pēc pelēna. Taču reizēm pasaulē ir kāds spēks, kas izrādās stiprāks pat par visstiprākajām ķepām, kas var censties tevi sargāt no krītošas ozolzīles, tomēr nekad nevar paredzēt, vai kādu dienu tu pats nekļūsi par vēja aiznestu lapu.
(03.10.2008)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 9
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 9)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 9)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 9)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
Interesanti video
Kaķis Simons 3
 
 
Zīmējumi

Rudens LV
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dāvanu idejas
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 705 Kopā:5031286

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.1 sec