|
|
|
|
|
|
|
| | 22. septembra dzejolis | Autors - Santa Gūte
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dienā, kad jādomā par Tevi,
Ienīstu sevi....
Un zinu, gribu teikt – NEKAD,
Jo NEKAD nesaki NEKAD,
Lai viss pārtaptu par KAUTKAD....
Sajūtas nesavaldītas šobrīd skrien,
Pār cerību bezprātu tās brien....
Kā piesiet Tevi?
Kā saspiest un nelaist vaļā?
Kā palīdzēt?
Viss paliek pusvārdā, pus domā, pus cerībā....
Varbūt kādreiz...
Varbūt nemaz tik ilgi...
Varbūt NEKAD....
Varbūt....
Bet es gaidu.....
Un zinu....kādreiz....un NEKAD.... (23.09.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1705
Kopā:6062030
|
|
|
|