 (www.feini.lv) |
| Santa Gūte : 22. septembra dzejolis |
| Dienā, kad jādomā par Tevi, Ienīstu sevi.... Un zinu, gribu teikt – NEKAD, Jo NEKAD nesaki NEKAD, Lai viss pārtaptu par KAUTKAD.... Sajūtas nesavaldītas šobrīd skrien, Pār cerību bezprātu tās brien.... Kā piesiet Tevi? Kā saspiest un nelaist vaļā? Kā palīdzēt? Viss paliek pusvārdā, pus domā, pus cerībā.... Varbūt kādreiz... Varbūt nemaz tik ilgi... Varbūt NEKAD.... Varbūt.... Bet es gaidu..... Un zinu....kādreiz....un NEKAD.... |
| (23.09.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |