|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uguns dīvainā atspīdumā. | Autors - Ieva Stolere
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad iededz sveci tumšu,
saprotu,
ka bez tevis skumšu.
Tomēr,
kad nākamo dedzu,
es tevi atspīdumā redzu.
Vēlāk ar roku seju sedzu,
tu zini,
es tā darīt mēdzu.
nevēlos,
lai redzi tu mani,
ja vienīgi pa sapni...
Tavi pieskārieni svilina,
kā pati uguns.
Tavi vārdi mani vilina,
kā uguns dīvainā atspīdumā.
(13.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1554
Kopā:6871035
|
| |
| |
|
Autori
