|
|
 |
|
|
|
|
| | Pretī saullēktam | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es eju.
Priekšā ceļš un blakus nav neviena,
Tik zvaigznes mani pavada
Un mēness ceļu rāda...
Gar malu sirmas egles
Veido blīvu sienu.
Kāds varbūt vaicātu:
"Kurp dodies tumsā tādā?
Vai baiļu nav
Bez cilvēkiem,bez mājām
Caur mežu iet,kad pāri pusnakts jau?"
Vai bailes man?
Nē!Baiļu nemaz nav!
Man nenāk miegs.
Kam grozīties pa pēļiem?
Man ,tiešām,daudzreiz vairāk prieka sniegs
Agrs rīts,
Un saullēkts,
Putni saviem treļļiem...
Ne nosapņot,
Bet pašai izjust prieks. (12.09.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|