|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cenšos.. | | Ievietojis: Kaiva - Anna |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lietus saviem atņirgtiem zobiem
Saplēsīs gaistošo vēju druskās..
To vēju, kas man pirkstus, apvijot raizēm,
Sildīs savās skumjās rokās..
Un gāzīs to koku, ko stādījām mēs,
To gāzīs tā straume ar asarām,
Kas sajukušas metīsies lietum līdz,
Nenoticējušas pasakām..
Bet man ir vaļā logs,
Kurā skaitu tās zvaigznes, ko mīlam..
Un cenšos noticēt,
Ka esam radīti viens otram..
(27.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
