|
|
 |
|
|
|
|
| | Cenšos.. | | Ievietojis: Kaiva - Anna | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Lietus saviem atņirgtiem zobiem
Saplēsīs gaistošo vēju druskās..
To vēju, kas man pirkstus, apvijot raizēm,
Sildīs savās skumjās rokās..
Un gāzīs to koku, ko stādījām mēs,
To gāzīs tā straume ar asarām,
Kas sajukušas metīsies lietum līdz,
Nenoticējušas pasakām..
Bet man ir vaļā logs,
Kurā skaitu tās zvaigznes, ko mīlam..
Un cenšos noticēt,
Ka esam radīti viens otram.. (27.08.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1096
Kopā:6750088
|
|
|
|