|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cenšos.. | | Ievietojis: Kaiva - Anna |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lietus saviem atņirgtiem zobiem
Saplēsīs gaistošo vēju druskās..
To vēju, kas man pirkstus, apvijot raizēm,
Sildīs savās skumjās rokās..
Un gāzīs to koku, ko stādījām mēs,
To gāzīs tā straume ar asarām,
Kas sajukušas metīsies lietum līdz,
Nenoticējušas pasakām..
Bet man ir vaļā logs,
Kurā skaitu tās zvaigznes, ko mīlam..
Un cenšos noticēt,
Ka esam radīti viens otram..
(27.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1499
Kopā:7138471
|
| |
| |
|
Autori
