|
|
|
|
|
|
|
| | Vijoļkoncerts | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Abas plaukstiņas sakļāvusi,
Meitiņa pienāk no muguras puses.
Izliekos itkā to nemanu es,
Un, ka viņa ko plaukstiņās nes.
Meitiņa plaukstiņas pieliek pie auss,
Dzirdu starp plaukstām čirkst sienāzīts jauks,
Brītiņu ieklausos koncertā,
Palūdzu palaist to zālienā.
Nu jau skan priecīgāk sienāzīts,
Citi tam sienāži piespēlē līdz,
Nosēžam klausoties koncertā,
Manām, ka saule jau norietā.
Rītā mēs atkal šurp atnāksim,
Tēti sev līdzi tad pasauksim,
Viņš lai ar sienāžiem saspēlē,
Tētim jau arī ir vijole. (07.08.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|