|
|
|
|
|
|
|
| | Es noslēpjos... | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Samirkušas domas lietū...
Atkal tikai tālāk un tālāk, neatskatoties,
Lai negribas atskatīties un sajust to,
Ko tomēr reizēm jāsajūt...
Turu savas plaukstas ugunī un ledū...
Un bez asarām skatos debesīs.
Bet jānorūdās, jo pārāk daudzas sirdis
Jātur savās rokās...
Varbūt nedodiet man tās-
Skumju pielijušas, smagas...???
Es noslēpjos kūstošā sniegā
Un laternu gaismas staru dejās....
No visiem, kas neredz tālāk par skumstošām acīm...
Un neskanīgiem smiekliem.
Es pazūdu...kā ūdens piles
No slāpstošiem ziediem...
Pazūdu no sevis, lai pietiktu spēka...
Nesauciet mani atpakaļ
kā vienkārši pagājušu dienu...
Bezkrāsainu un klusu...
Es atgriezīšos, lai nosargātu...
No spēles, kuru zinu es,
No labirinta kuru nedrīkst uzsākt...!
Manu elpu var just tikai starp burtiem
Un nebalta papīra lapām...
Bet es noslēpu savu sirdi...
Tāpēc tie būs tikai mirkļi.
Var mēģināt nebaidīties...jo neatradīs-
Neviens nav vēl jutis
Kā liesmas sadraudzējas ar ūdens lāsēm
Un smiltis sasalst stiklā... (02.01.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|