|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ozols | | Ievietojis: Aijaija |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mans vectēva vectēva
Vectēva vectēvs
Reiz mežmalā atrada
Ozola zīli,
Un saudzīgi pacēlis
Pārnesa mājās,
Jo bija par
Mazmazmazmazdēliem domas.
Pie mājas viņš atrada
Ozolam vietu,
Lai ģimeni priecē
Koks, augdams no zīles...
Kur ozols ir stādīts
Tur stipri aug dēli,
Tie ozolu sargā
Un Dzimteni mīlē!
Vairs nav šeit
Vecvecvecvecvectēva māju,
Bet sensenais ozols
Vēl plašumā plešas,
Kad Jāņos zem ozola
Galdu es klāju,
Te pulcējas ozola
Dēli un meitas.
Mums ozols kā pašu
Vecvecvecvectēvs,
Uz varenām saknēm
Kā klēpī mēs sēžam,
Un liekas ,ka noglāsta
Sirmgalvja roka,
Kad ozolam priecīgas
Dziesmas mēs dziedam.
(04.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
