 (www.feini.lv) |
| Aija Celma : Ozols |
| Mans vectēva vectēva Vectēva vectēvs Reiz mežmalā atrada Ozola zīli, Un saudzīgi pacēlis Pārnesa mājās, Jo bija par Mazmazmazmazdēliem domas. Pie mājas viņš atrada Ozolam vietu, Lai ģimeni priecē Koks, augdams no zīles... Kur ozols ir stādīts Tur stipri aug dēli, Tie ozolu sargā Un Dzimteni mīlē! Vairs nav šeit Vecvecvecvecvectēva māju, Bet sensenais ozols Vēl plašumā plešas, Kad Jāņos zem ozola Galdu es klāju, Te pulcējas ozola Dēli un meitas. Mums ozols kā pašu Vecvecvecvectēvs, Uz varenām saknēm Kā klēpī mēs sēžam, Un liekas ,ka noglāsta Sirmgalvja roka, Kad ozolam priecīgas Dziesmas mēs dziedam. |
| (04.08.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |