|
|
 |
|
|
|
|
| | Es ar savu lietussargu | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Es ar savu lietussargu,
Staigāju zem lietus drošs,
Un, ja kādu mirkstam redzu,
Lietussargs tam vietu dos.
Man uz pleca taurenītis,
Nebaidoties, uzlido.
Nedzīšu es viņu projām,
Pasargāsim arī to.
Vējiņš izrauj man no rokām,
Lietussargu projām nes.
Kā lai tagad dabū rokā,
Abi būsim slapji mēs.
Velti centāmies to noķert,
Lietussargs uz dīķi trauc,
Tagad vardītēm tas noder,
Glaunā kuģī vardes brauc. (21.07.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|