|
|
|
|
|
|
|
| | Dauzīšanās prieks | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nupat kā rasa salijusi kausos,
Un saule, austot, lēni tukšo tos,
Mazs kucēns, izlaists savā vaļā zālē,
Ar asti aiznes rasu tālumos.
Pēc kausa nākamā grib saule sniegties,
Bet kucēnam ir dauzīšanās prieks.
Tas šurpu, turpu, riedams, ziedos nesas...
Nekas, ka kažoks mirklī slapjš tiek.
Gan saule žāvēs slapjo kažociņu!
Par to vismazāk šobrīd bēdas māc.
Jau kucēns pamanījis taurentiņu
Un trauc ar viņu draiskās rotaļās. (18.07.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|