|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pazudusī | | Ievietojis: Titanija |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zem lietuslāsēm samirkusi doma
Kā paklīdis kucēns zem vakardienas avīžu driskām slēpjas.
Padzīta, izraidīta, aizdomāta prom.
Un nesmilkst, nerūc, nelūdzas,
Tik sastingušajā klusumā tikko manāmi trīc.
Nav māju kurp atgriezties, nav nākotnes.
Nav mīļu roku, kas auklētu,
Nav piena bļodiņas pagaldē.
Ir tikai rūcošais klusums, kas grib aprīt,
Kas tvarsta nelaimīgo aiz astes.
Bet vairs māju, kur atgriezties, nav ko aizpildīt ar trauksmi.
Un tikai viena doma, bet tik svarīga...
Doma, kas pati spētu radīt un krāsot,
Kas radītu savu nākotni...
Tā gadās reizēm ar aizklīdušām, nenovērtētām domām.
(03.07.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
