|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aklais. | Ievietojis: Faltera |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Melns piķis aizmiglo acis,
Vairs neredzu cilvēku sirdis.
Ak, velti tik ilgi es smacis!
Ne kailu vārdu nebūtu bildis!
Tik vien kā vientuļais klusums,
Un suns, kas rej tur aiz stūra.
Ir palicis krāsains tukšums,
Kas laužas ārā no būra.
Nekad vairs es nebūšu svabads,
Ne būšu kā taurenis - dzīvs.
Es dzīvošu cita dzīvi,
Ne būšu es laimīgs, ne brīvs.
(27.06.2008) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
