|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Visu, ko nepagaidīšu | | Ievietojis: Gita |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Visu, ko nepagaidīšu,
ko nepaspēšu,
Kāds viegli
ar rokas mājienu dzēsīs.
Neatvērtās un nenosūtītās
vēstules plēsīs
ar neredzamas uguns
liesmu svētīs
Šī diena mani pirmo
un pēdējo reizi vēro.
Vai man par to jāpriecājas
vai jānožēlo?
Viss nesagaidītais
un nepagūtais
Velti pie manis
ceļu mēro.
(08.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
