|
|
 |
|
|
|
|
| | Tumsa  | Autors - sauļuks
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Izskanot pirmajiem soļiem,
Kas tālumā nemanot gaist.
Sajūtot vēja brāzmas,
Kas kā tavi glāsti kaist.
Ir pienākusi nakts,
Bez zvaigznēm, bez mēness.
Tās tumsa manī skumjas sauc,
Un atkal sirdi plosa prāts.
Vai nemiers šis,
Kā nevaldāma sāpe,
Reiz atstās mani vienu?
Un atkal dzīvot dzīvi ļaus?
Un atkal ieslīdu es tumsā.
Kā rēgs, kam savu māju nav.
Un meklēju es zvaigzni jūrā,
Tās plašums manī nedzen bailes vairs. (25.05.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2099
Kopā:6876417
|
|
|
|