|
|
|
|
|
|
|
| | Tumsa | Autors - sauļuks
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izskanot pirmajiem soļiem,
Kas tālumā nemanot gaist.
Sajūtot vēja brāzmas,
Kas kā tavi glāsti kaist.
Ir pienākusi nakts,
Bez zvaigznēm, bez mēness.
Tās tumsa manī skumjas sauc,
Un atkal sirdi plosa prāts.
Vai nemiers šis,
Kā nevaldāma sāpe,
Reiz atstās mani vienu?
Un atkal dzīvot dzīvi ļaus?
Un atkal ieslīdu es tumsā.
Kā rēgs, kam savu māju nav.
Un meklēju es zvaigzni jūrā,
Tās plašums manī nedzen bailes vairs. (25.05.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1756
Kopā:6110777
|
|
|
|