|
|
|
|
|
|
|
| | Pēc tevis | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā sienā ieaugusi freska,
Tā manī ieaudzis viss,
Kas mūsu starpā reiz dvesa,
Tik tagad ir pazudis.
Kā zemē iemīta pēda,
Tā manī iespiedies viss,
Ja zem akmens spundēta bēda,
Man esi to uzvēlis.
Kā asniņš zaļošā zālē,
Kas zem izkapts asmens te krita,
Tā kritu es un pazuda tālē,
Viss, kas reiz bija jeb šķita. (01.05.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1657
Kopā:6121826
|
|
|
|