|
|
|
|
|
|
|
| | Rudens spēlējas | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu man saki,
Ka šodien es esmu neskaista,
Ka man ir piekusis smaids
Un neizteiksmīgas acis.
Un ka rudens līst jau
Trešo dienu-
Kā nojūdzies.
Šodien uz tavām acīm
Uzkrita dzeltenas lapas.
Es jau nesaku,
Ka tu esi kļuvis akls.
Tavas acis ir pārāk
Redzīgas, pārāk...
pat nedaudz seklas
no informācijas
daudzuma.
Un pēkšņi-
Lapas.
Tieši dzeltenas.
Tagad tu redzi
visu drusciņ novecojušu
un rūsganu.
Tas bija rudens,
Kas tev uzkrita.
Tas pats-
nedaudz dīvainais.
Viņš vienkārši
meklēja kārtējo upuri.
Mani tagad pienaglo
pie sienas tavas
dzeltenās acis.
Man IR noguris smaids,
Bet acīs drusciņ
līst rudens.
Esmu tā pati.
Mani rudens
Jau sen ir noķēris
Un iespundējis
Savās skavās-
Ne jau mūžīgās,
Bet- bezgalīgās.
Un tagad vēl tu
Ar savu dīvaino
Smaidu un sirdi.
Un mani-
Savu rudenspuķi
nemaz vairs
nepazīsti.
Manas acis nav
seklas, un
nav piekusis smaids-
Tas vienkārši-
rudens tur
spēlējas... (21.12.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1349
Kopā:6143697
|
|
|
|