|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Robežas | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Robežu nav un nekad nav bijis,
Mēs paši tās liekam
Vai kāds tās ir uzstādījis.
Mēs nemākam viņām apiet apkārt.
Mums varbūt ir ērtāk
Nolikt sev vēl dažas priekšā.
Ja nav robežu,
Tad jau var iet uz bezgalību...
Bet dumjajam cilvēkam bail
Ir neredzēt malu.
Un vai tieši ne tāpēc
Cilvēki nolēma,
Ka pasaule un saule
Un apkārt viss ir
Apaļš, kantains
Un aprobežots?
Vai tāpēc Dievs izlēma
Cilvēku aprobežotu radīt?
Cilvēkam vajag robežas,
Vajag sev apkārt taisīt.
Un, jo vairāk to robežu
Jo mazāk ir, kur dzīvot.
Un nemaz nenākas domāt,
Kā ir tur, kur robežu nav.
Un jo labāk!
Jo tik un tā nesaprastu,
Kaut ko tik neaprobežotu...
(21.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1491
Kopā:6100612
|
| |
| |
|
Autori
