|
|
|
|
|
|
|
| | Apelsīna monologs | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mans Dievs! Cik skumji ir vienai ēst apelsīnu.
Un nav neviena, kas gribētu pusi.
Vai kaut daļiņu no tā..
Mans Dievs, man šeit nav neviena,
Kam es varētu savu apelsīnu uzticēt.
Bet tā gribētos ticēt...
Zaļai saulei ar bārkšainiem stariem
Un oranžam, dalītam apelsīnam.
Mans Dievs, kāpēc zeme griežas ap asi,
Bet ne ap tiem, kam es uzticos?
Es zinu, Dievs, Tu vari
Man atdot to, kura trūkst.
Kuram iedot to atlikušo pusīti...
Mans Dievs! Cik skumji būt šodien.
Radi rītu! Cerīgu un bezgalīgu...
Bet ar laimīgām beigām,
Tā, lai ir žēl, kad rītdiena beigsies...
Dievs, es ticu, Tu vari
Mani par apelsīnu padarīt
Un iedot mani kādam-
lai dara, kā tīk.
Bet vislabāk, lai patur sev.
Mans Dievs! Paldies, ka uz pasaules
Vēl ir kāds, kuram apelsīni garšo...
Oranži, oranži, zaļi...
Un varbūt līdz bezgaumībai
Apaļi.
Paldies par to, ko varam sadalīt! (21.12.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1125
Kopā:6119197
|
|
|
|