|
|
|
|
|
|
|
| | Bezcerīgā cīņa | Autors - Titanija
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nakts kliedziens spēji iegriezās ausīs, uzplēsa sen dzijušās rētas. Nesaudzīgi izārdīja diegus, kas tik ilgi bija turējuši mani kopā. Atkal es sajutu svešā klātbūtni! Ēnas elpoja man pakausī un lēnām ielaida savus trīsošos pirkstus man matos... Notrīsēju, pār muguru skraidīja ēnas, kāpjot arvien augstāk un liekot ceļiem saļodzīties. Atkal iegrimu saldajā aizmirstībā, taču tā gribējās saraut mokošos tīklus. Pārāk cieši biju saistīta, pārāk vāja... Svešais mani atrastu jebkur... es nespētu aizbēgt, manas kājas mani nenestu. Viņš atrastu mani jebkur... mana, strauji pukstošā, sirds mani nodotu... Izvēlējos vieglāko ceļu -padevos... (23.04.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1404
Kopā:6061729
|
|
|
|