 (www.feini.lv) |
| Titanija : Bezcerīgā cīņa |
| Nakts kliedziens spēji iegriezās ausīs, uzplēsa sen dzijušās rētas. Nesaudzīgi izārdīja diegus, kas tik ilgi bija turējuši mani kopā. Atkal es sajutu svešā klātbūtni! Ēnas elpoja man pakausī un lēnām ielaida savus trīsošos pirkstus man matos... Notrīsēju, pār muguru skraidīja ēnas, kāpjot arvien augstāk un liekot ceļiem saļodzīties. Atkal iegrimu saldajā aizmirstībā, taču tā gribējās saraut mokošos tīklus. Pārāk cieši biju saistīta, pārāk vāja... Svešais mani atrastu jebkur... es nespētu aizbēgt, manas kājas mani nenestu. Viņš atrastu mani jebkur... mana, strauji pukstošā, sirds mani nodotu... Izvēlējos vieglāko ceļu -padevos... |
| (23.04.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |