|
|
|
|
|
|
|
| | Vējš bez vārda | Autors - Titanija
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Koku zari blāvajā mēnessgaismā satraukti locījās vēja veiklajos pirkstos. Tie centās izbēgt vēja uzmācīgajiem čukstiem, taču vēju nevar apmānīt ar kautrīgu izlocīšanos vai niknu lamāšanos. Vējam nerūp ne lamas, ne glaimi. Katram reiz nācies no vēja –šī negantā pārdrošnieka – neparedzamās dabas ciest.
Šoreiz cietēja biju es. Kur bija mana savaldība un pacietība? Vai atkal aizsnaudās tai asteru dobē zem loga? Šoreiz es klīdu pa tumsu, meklēdama vārdu, ko neapdomīgi pazaudēju. Un vējš, protams, negaidīja, sagrāba savās alkatīgajās ķetnās un kā sajucis metās prom ar savu jauniegūto dārgumu.
Taču koku zari vēl aizvien nepadevās, locījās sāpēs, taču neteica ne vārda. Drīz vējš salauzīs arī to garu... tā, kā salauza manējo.
Spoža gaisma...atskārsme! Tikai viens var uzvarēt vēju! Pilnīgs bezvējš, klusums. „Ko nevar ar spēku, var ar viltību”, kāds reiz teica, bet nezinu, kas... vējš aiznesa vārdu. (16.04.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1694
Kopā:6110715
|
|
|
|