|
|
|
|
|
|
|
| | Vējš bez vārda | | Ievietojis: Titanija | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Koku zari blāvajā mēnessgaismā satraukti locījās vēja veiklajos pirkstos. Tie centās izbēgt vēja uzmācīgajiem čukstiem, taču vēju nevar apmānīt ar kautrīgu izlocīšanos vai niknu lamāšanos. Vējam nerūp ne lamas, ne glaimi. Katram reiz nācies no vēja –šī negantā pārdrošnieka – neparedzamās dabas ciest.
Šoreiz cietēja biju es. Kur bija mana savaldība un pacietība? Vai atkal aizsnaudās tai asteru dobē zem loga? Šoreiz es klīdu pa tumsu, meklēdama vārdu, ko neapdomīgi pazaudēju. Un vējš, protams, negaidīja, sagrāba savās alkatīgajās ķetnās un kā sajucis metās prom ar savu jauniegūto dārgumu.
Taču koku zari vēl aizvien nepadevās, locījās sāpēs, taču neteica ne vārda. Drīz vējš salauzīs arī to garu... tā, kā salauza manējo.
Spoža gaisma...atskārsme! Tikai viens var uzvarēt vēju! Pilnīgs bezvējš, klusums. „Ko nevar ar spēku, var ar viltību”, kāds reiz teica, bet nezinu, kas... vējš aiznesa vārdu. (16.04.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1243
Kopā:6135287
|
|
|
|