|
|
|
|
|
|
|
| | Smilšu grauds | | Ievietojis: Lana | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs ejam gar jūras krastu,
Kur vēji smiltis svaida,
Un viļņi, lai mieru rastu,
Kā negudri garām skraida.
Mēs ejam viens otram blakus,
Bet liekas, ka jūras vēji
Mūs dzenā kā kaijakus trakus,
Lai izšķirtu mūs tik spēji.
Te iepūš sāpi manī vējš,
Un izveido jūru starp mums,
Un likteņlēmējs klusu lēš,
Ka mūžīgs būs šis atstatums.
Bet tad tu noķer smilšu graudu,
Met sejā man un acī trāpi,
Lai tagad grauž, lai tagad raudu
Un izraudu šo sasapūsto sāpi.
Lai izzūd pēkšņi sāpe, vēja pūstā,
Kas izšķirt spēja vienreiz mūs,
Un turi smilšu graudu gūstā,
Kas mūsu glābējs atkal kādreiz būs. (12.04.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|