|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad saki... | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Manas acis ir skumjas
Kā lietaina debess,
Kad klusiņām saki-
„Man bail...”
Un es vēlos paslēpties
Savos sapņos,
Bet tu saki-
„Tie mūsu...”
Mana sirds nodreb mazliet,
Kā aizzāģēts koks,
Kad saki-
„Man jāiet”
Un es vēlos iet
Uz otru pusi,
Uz dienvidiem, siltumā,
Bet tu saki- „rādi man ceļu”
Manas rokas noglāsta
Kā eņģeļi sargājot,
Kad čuksti-
„Pazudis esmu”
Un es vēlos nedzirdēt
Savas domas,
Kas atkal atgriežas
Kad saki- „varbūt...”
(20.12.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2152
Kopā:7496339
|
| |
| |
|
Autori
