|
|
 |
|
|
|
|
| | Pārdomas | Autors - Inta Koļča
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 daba cenšas,
pūlas pelēkās noskalot krāsas.
valsi peļķēs dejo lietus lāses.
pumpuri šķiļas, lūdzas lai paskatos-
- uz ko?
uz to pavasara deju nerātno.
es atveru logu,
ļauju nemieram aizlidot,
atdodos dabai,
lai tā var manī iesakņot.
ieskrien vējš matos,
sapinas čukstos savos,
kā palaidnis zēns
sāk tur spēlēties,
gribas izkliegt lai spēli
savu tas nepārtrauc,
lai palīdz paklāju noaust
līdz debesīm ziedošo.
baidos tikai, ka varu nepaspēt,
varu kaut ko nokavēt.
it kā viss vietās savās,
it kā viss līdzsvarā,
gan raudu,
gan smaidu,
gan sargāju dabu sevī iesakņoto,
un jūtu ko domā tur augšā
kaija ieraugot krastu savu smilšaino.
nekas taču nezudīs,
nekas nebeigsies,
arī nākošgad nāks pavasaris
manī atvērsies,
pasmaidīs pretī,
nonesīs zvaigzni no debesīm kāroto. (01.04.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|