|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par sajukumu | | Ievietojis: Didakts |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Smaids kā saulstariņš staro no Ances,
Mati plīvo kā protuberances,
Kas uz Saules ik vienpadsmit gadus.
Dievam misējies-sajaucis vadus!
Plusa vadu ir iegrūdis mīnusā.
Tagad Ance jūt smadzeņu sīnusā
Vienu vienīgu laimi un prieku,
Kur lai mīļoto Anci es lieku!
Viņas prieks,jūtu,laimi man nenesīs.
Ak,kaut būtu es apaļš kā Mēnesis.
Ances priekšā es turētos tirpis,
Lai no manis kaut paliek vien sirpis!
Dieviņ,izbeidz šo pretrunu farsu,
Ņem un uztaisi mani par Marsu,
Lai mēs nedietu šo riņķa danci.
Jā,un pārvērt par Venēru Anci!
(19.03.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
