|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | piedošanas buras | | Ievietojis: kriksite25 |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kam man tavas
piedošanas buras,
ja stiprā vētrā lūzis
man ir masts?
Es cīnīšos kā protu
jūrā bangojošā,
lai acīm paliek
neredzamas tavs krasts.
Un neatgriezties vairs
pie sapņiem aizejošiem,
zem debesīm, kur zvaigznes
izdzēš kāds.
Es airēšos,
es peldēšu cik spēka,
līdz atkal miers
būs manā sirdī rasts.
Un ,kam man tavas
piedošanas buras?
Lai paliek tev-
pie tām tev debess turas.
(28.02.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
