|
|
 |
|
|
|
|
| | 17.10.2007 | Autors - Ilze R.
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es nemanot esmu tepat,
kaut kur kā gadsimts,
kā kuģis, kā pārmaiņas...bet vai Tu
vari būt šeit, kad laiks Tev atļaus slēpties...
un pasaule kliedz tik spalgi
tik gaiši...es palikšu nomodā,
kamēr Tu gulēsi.
Es arī paliku,
es skatījos caur skropstām,
es skatījos un nedomāju par zagto alu un kolām...
es skatījos uz Taviem pirkstiem (25.02.2008) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|