 (www.feini.lv) |
| Ilze R. : 17.10.2007 |
| Es nemanot esmu tepat, kaut kur kā gadsimts, kā kuģis, kā pārmaiņas...bet vai Tu vari būt šeit, kad laiks Tev atļaus slēpties... un pasaule kliedz tik spalgi tik gaiši...es palikšu nomodā, kamēr Tu gulēsi. Es arī paliku, es skatījos caur skropstām, es skatījos un nedomāju par zagto alu un kolām... es skatījos uz Taviem pirkstiem |
| (25.02.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |