|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zaudējot dārgāko | Autors - Titanija
| | Komentāri (26)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un meža karstā elpa atkal iesitas man sejā. Kā lipīgi zirnekļu tīkli tā sasaista manu prātu. Es gribu griezties apkārt un bēgt prom, bet... tā neesmu es. Es nekad nebēgu.
Degunā iesitas egļu un priežu smarža un... dūmi. Deg mana bagātība! Deg manu sauso domu pavedieni! Uguns izplatās straujāk un straujāk, paliek tikai pelni, ko aizpūš vējš. Es cenšos satvert savas pārogļojušās domas, bet tās izslīd man no pirkstiem un aizlido. Tur sadeg mani sapņi! Nevaru es tos vairs glābt! Tie pazūd bezdibenī man aiz muguras, lai nekad vairs neatgrieztos.
Meža žēlabu kliedzieni mani padara kurlu... nejutīgu. Es nevaru palīdzēt. Nav man vairs spēka. Es vairs nespēju uguni aizturēt. Nespēju aizturēt to, kas gruzdējis manās krūtīs tik ilgi.
Viss ūdens, ar ko cenšos nodzēst kvēlās liesmas, uguns mēlēm liek uzliesmot vēl vairāk. Visi sapņi, ko cenšos glābt, pārvēršas bultās, kas traucas uz manu sirdi. Es zinu, līdzko tās sasniegs mērķi, es beigšu pastāvēt, bet... vai var izzust tas, kas nekad nav bijis? Vai var nomirt tas, kurš nekad nav pa īstam dzīvojis?
Bet mežs deg... deg un smejas man tieši sejā. Lai sāpes manī vairotu vēl vairāk, tas atstāj tikai vienu –cerību. Lai kā es vēlētos to zaudēt, es nevaru. Kāpēc tieši to vēlos zaudēt, bet nevaru? Kāpēc vienmēr saņemam to, ko nevēlamies, bet zaudējam to, kas dārgs?
Un cerība paliek... Varbūt kāds stādiņš ir izdzīvojis...varbūt.
(25.02.2008) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1250
Kopā:6117831
|
| |
| |
|
Autori
