|
|
|
|
|
|
|
| | Aklais randiņš | Autors - Endželīc
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā tevi sauc?
Kāda starpība...
Tu gribi mani satikt?
Zini, man vienalga.
Tev patīk mana seja?
Un balss?
Un dzeja?
Tas gan labi, tas priecē.
Nē, nopietni.
Tu tici man? Tas ir galvenais.
Es sasitu visus spoguļus
Visus, kas bija manā mājā
Man riebjās tā seja, kura tev patīk
Bet nepatīk nevienam citam
Mani ieskaitot.
Esmu riebīgs cilvēks.
Pagaidi mirklīti, gan sapratīsi.
Pilnīgi neinteresanta,
Tāpēc, ka neesmu stulba.
Es pirkšu ģitāru
Smieklīgi, ne?
No sākuma ļaušu sapūt klavierēm.
Un man ir vienalga, ka tu nesaproti.
Nezinu,vai satikšu tevi rīt.
Varbūt rīt jau būšu aizbēgusi
Atkal.
Es neko nezinu
Par sevi.
Beidz skatīties uz mani tādām acīm.
Tur nav ko redzēt,
Ienīstu sevi
Un tavu izsalkušo skatienu
Drīkst tevi nogalināt? (18.12.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1059
Kopā:6129187
|
|
|
|