|
|
 |
|
|
|
|
| | Atmiņas | | Ievietojis: ArtursM_ | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atmiņas vieglas
Kā putekļu mākonis mazs,
Ceļas uz augšu,
Izbārstās tur, kur nav nekā.
Gribu lēkt pakaļ
Un aizsniegt to visu kā bērns,
Ar domu spēku
Pārstrādāt sevī to vēsmu.
Tik balti padebeši
Kā kronis pāri jumta malai.
Tik saldi pieskārieni
No tevis nāk ,no tevis nāk..
Es ilgojos pēc tevis
Kā bezdelīga nesaprasta.
Es viens bezgalībā
Apmaldījos, Apmaldījos..
Pieverot acis -
Es esmu jau citur kaut kur,
Pieliekot roku
Kā atvairīt spētu to.
Atmiņas zudīs,
Bet kā vējš ir vajadzīgs laiks.
Nerunāt lieku
Vēlos pasaulē aizlidot. (17.01.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1200
Kopā:6750192
|
|
|
|