|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nav jēgas | | Ievietojis: staarleta |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nav jēgas rakstīt par zudušo prieku
Un atmiņu stacijās klīst.
Kaut arī šī vēlme rodas īpaši stundās, kad līst.
Ir dažreiz par lieku-
Ar papīru un tinti slīcināt bēdas.
Vien pagriez muguru un ej-
Ej un atstāj aiz sevis liesmu pēdas!
Vien tad, kad pelni birs
Un atmiņas dusēs pelēkās kaudzēs,
Tad meklē sev jaunu sapni.
Spēku, kas prieku sniegs un tevi vien saudzēs...
(15.01.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
