|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Meitene ar sāpēm krūtīs. (1.daļa) | Autors - linda.
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Anna. Tā sauca meiteni, kas tiktiko bija ievākusies jaunajā pilsētā. Annai bija 15 gadi. Viņai viss šķita tik sveš, bet Anna bija gatava pie tā pierast. Pirmā diena jaunajā skolā. Viņa iegāja klasē un skolotāja laipni pasmaidīja, iepazīstinot meiteni ar jaunajiem klasesbiedriem. Jau no pirmā mirkļa, kad meitene iegāja klasē viņa dzirdēja, kā citi skolēni sačukstās. Anna apsēdās līdzās kādai meitenei, viņas vārds bija Marta. Marta laipni pasmaidīja, Anna atbildēja ar smaidu. Visas dienas garumā Anna bija klusējusi. Viņai bija bail runāt, jo viss bija tik sveš, Annai likās, ka neviens viņu nesapratīs. Pagāja diena. Anna aizgāja mājas, māte uz galda bija atstājusi zīmīti - "Mīļā Anna, mājās būšu pēc 21.00 aizgāju uz jauno darba vietu, liekas, ka jauka! Mēs, šeit iedzīvosimies. Mamma." Meitene, izlasījusi zīmīti iegāja istabā. Istaba vēl nebija omulīga, viņi bija ievākušies tikai pirms dažām dienām. Anna no kastēm krāmēja ārā mantas un lika plauktā. Vienas kastes apakšā stāvēja rāmītis, Anna to izņēma un palūkojās tajā - viņa un Artis. Artis bija viņas draugs-mūža mīlestība. Meitenes acīs sariesās asaras. Viņa tik ļoti vēlējās atgriesties atpakaļ Rīgā, bet nevarēja. Meitene rāmīti nolika uz galda, paņēma krāsu bundžas, ko mamma bija nopirkus lai nokrāsotu Annas istabas sienas. Anna paņēma Sarkano krāsu un uz sienām uzvilka daudz sirdis, paņēmusi melno krāsu tām vidū uzvilka melnu svītru. Viņa raudāja. Artis nebija zvanījis jav divas dienas, viņa arī neuzdrošinājās to izdarīt. Ieslēdza gaismu un rakstīja vēstuli viņam - Artim...
(13.01.2008) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
