|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mana sirds kā atvērtas durvis | Autors - Endželīc
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mana sirds kā atvērtas durvis
Nāciet, ņemiet, man nav žēl
Smieklu kristāli virmo gaisā.
Saules izgaismoti mirdz
Smaidā atņirgti zobi
Bet kad diena beidzās
Nav neviena
Kas nožāvētu asaras no vaigiem
Un pateiktu muļķīgos vārdus-
Viss būs labi
Man apnīk lūgties palīdzību
Bet jūs vienmēr pamanieties palaist garām to brīdi
Kad esat man vajadzīgi
Cik labi gan mēs protam izlikties
Ka mums rūp
Man nav grūti upurēt un palīdzēt
Kāpēc gan ne? Man nav žēl
Bet šonakt cauru nakti
Asaras nenožāvētas
Birst
Sen neesmu jutusies
Tik auksti vientuļa
Bet tavas skumjas nevienu neinteresē
Un asaras ir domātas nevienam
Toties smieties jūs protat
Vai tas nav smieklīgi?
Nepārprotiet, es nevainoju nevienu
Tas ir gluži cilvēcīgi
Un šonakt izraudu arī jūsu sāpi
Cerībā, ka vismaz kādam paliks vieglāk
(16.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1018
Kopā:6126405
|
| |
| |
|
Autori
