X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Stāsti
Kamasutras nāve
Autors - Margo
  
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

Jau pagājis pusgads, kopš Feini! ienāca manā dzīvē, padarot to interesantāku. Nolēmu vēl vecajā gadā nosūtīt šo stāstiņu, kas noteikti nebūtu radies bez Feini!, tomēr lūdzu nemeklēt saistību ar konkrētām personām vai notikumiem.
Laimīgu Jauno gadu Jums visiem!

Līdzko galva pieskārās spilvenam, miegs bija prom. Pēdējā laikā tas gadījā arvien biežāk. Iesirmais vīrietis visādi izmēģinājās aizmigt – protams, ar aitu skaitīšanu viņš nenoņēmās, gribējās ticēt, ka viņam tāpat pienākas normālas naktsdusas stundas. Dažreiz palīdzēja kavēšanās patīkamās atmiņās, bet to krājums ar gadiem kļuva arvien nabadzīgāks. Daži mirdzošām acīm runā par savu laimīgo bērnību. Ko labu varēja atcerēties puika, kam tēvs mantojumā bija atstājis tikai lielas, atkārušās ausis un smieklīgu vārdu – Adalberts? Pāris nedēļas pacietis zīdaiņa vēkšķēšanu, viņš pazuda zilajās tālēs, par neapprecēto sievu un neapgādāto dēlu vairs nelikdamies ne zinis. Pamestais bija nolēmis – kad abi reiz ellē satiksies (par debesīm viņam ilūziju nebija), sencis krietni norausies. Māmiņa, diezgan bezpalīdzīga klukste, mēdza savu dēliņu apģērbt viņasprāt glīti – kā jau šuvēja, bet apsmieklu šo drēbju dēļ nācās paciest puišelim pašam. Nevienam citam skolā taču nebija rūtainas vestītes vai samta īsbikšu! Un kur vēl tas neparastais (tā mamma teica) vārds! Pirmo reizi dzirdot, tas parasti tika uzklausīts ar izbrīnu, vēlreiz pārjautāts, pēc tam radās visneiedomājamākās iesaukas, lielākoties sieviešu dzimtē. Adelīna – tā viņu saukāja visu skolas laiku. Droši vien arī mammas svētku reizēs uztieptais kaklasaites tauriņš darīja savu. Piedzīvotais puiša mīlestību pret daiļo dzimumu neveicināja. Protams, bija jaunība ar visu, kas nāk piedevās, arī mulsas iemīlēšanās reizes, bet meičas nez kādēļ viņu nopietni neņēma. Vai tur bija vainīgas viņa ausis, vai savādais vārds, kas zina. Ar vārdu viņš tika galā – iepazīstoties strupi teica: ”Berts,” un lai tad zīlē, kā viņu patiesībā sauc. Pašam šis variants patika tīri labi – neparasts, mazliet noslēpumains. Ausis gan nevarēja pārtaisīt, mamma teica, ka tām neesot nekādas vainas, bet vai tad viņa ko zināja?
Beidzot atradās sieviete, kam pa prātam bija gan puiša izskats, gan savādais vārds, tā bija ar mieru dalīties arī viņa uzvārdā, tomēr kopdzīve nebija ilga, pēc pāris gadiem katrs aizgāja uz savu pusi - nebija ne mantas, ne bērnu, ko dalīt.
Berts vairs neapprecējās un bija ar šo stāvokli mierā. Pretējā dzīvokļa kaimiņiene, kā ābols apaļā Kate, gan meta uz viņu aicinošus skatus, bet, ja jau tik ilgi dzīvots vienatnē, kādēļ apgrūtināt sevi ar otru cilvēku blakus? Galu galā pensija nebija tik liela, lai tajā dalītos! Berts gan piepelnījās, rakstīdams satīriskus dzejoļus un rakstiņus dažādiem žurnāliem, reizēm uzzīmēja pa karikatūrai, bet no šiem papildus ienākumiem labi ja pietika paša mazajiem prieciņiem. Lielākais pirkums pēdējos gados bija samērā normāls dators, kas sniedza pietiekami daudz izklaides, pretī nerunāja un ēst neprasīja, tāpat neņēma ļaunā, ja Berts reizēm vakaros ierāva pa mēriņam iecienītā viskija „Old Smuggler”. Nu tā, gan sirdsdarbības uzlabošanai un asinsvadu stiprināšanai, gan dienas stresa noņemšanai. Arī šodien, atzīmējot kārtējo publikāciju, bāriņa plauktā bija ieradusies pazīstamā vēderainā pudele. Savi simts grami jau bija ieņemti pārbaudei. Labs gan!

Atmiņas par nodzīvotajiem gadiem miegu neatnesa, Berts jutās tik možs, ka vismaz pāris stundas nomoda bija garantētas. Īstenībā jau viņš sevi mazliet mānīja – pats ļoti labi zināja, ka aizsāktā pudele bāriņa skapītī mieru nedos. Kas gan viņam varēja liegt to prieku? Pats par savu naudu dzēra!...
Mugursāpes sevi lika manīt arvien biežāk. Pie datora pavadītās stundas, saspringti skatoties ekrānā, arī par labu nenāca, tomēr šī nodarbe bija kļuvusi par viņa dzīvesveidu, bez tās nepagāja neviens vakars. Vīrietis krekšķēdams cēlās sēdus, ar basajām kājām meklēdams pie dīvāna noliktās čības. To nebija. Ak, pareizi – vakar viņš bija tās aizmirsis koridorā, kad devās iznest atkritumus, un Kates kaķis, maita, laikam atriebdamies par neievēroto saimnieci, tām bija uzlicis savu smirdīgo īpašuma zīmi. Iespējams, vaina bija tur, ka abi viens otru vienkārši necieta. Čības nācās izmest.
Uz krēsla vajadzēja būt vilnas zeķēm. Berts stenēdams tās uzvilka un ar nožēlu vēroja, kā labās kājas īkšķis ziņkārīgi lūkojās pa caurumu purngalā. Kāpēc viss tagad kļuvis tāds neizturīgs, kā vienas reizes lietošanai paredzēts?
Sakumpušajos plecos uzmetis silto, brūno vilnas rītasvārku, Berts rūpīgi gatavojās ierastajam rituālam – sameklēja šķīvīti ar sālītiem riekstiņiem - dārgās zobu protēzes varbūt nebija tik lieliskas, kā sludina reklāmās, bet šo to spēja. Rokas mīļi noglāstīja vēderaino pudeli, novietoja to uz galdiņa blakus īpašajai viskija glāzei, ko reiz kāds labs draugs atveda no Skotijas. Nu viņš jau tur, no kurienes neatgriežas...
Berts ērti iekārtojās iecienītajā vietiņā pie sava ikvakara drauga – datora un ieslēdza to. Ielēja glāzē dzintaraino dzērienu, nesteidzīgi pasildīja rokās, ieelpoja tā aromātu un iedzēra nelielu malku. Mmm, tas bija labs! Tāda gludena garša, nemaz neskrāpējās kaklā, toties siltums aši vien izplūda pa visu ķermeni. Berts tīksmīgi izbaudīja šo brīdi. Varbūt tādēļ nenāca miegs, ka šai dienai pietrūka laba noslēguma? Kamēr dators būrās ap savām iekšējām problēmām, maziem malciņiem tukšoto glāzi atkal varēja uzpildīt. Cik labi, ka nebija ne ar vienu jārēķinās – ne kādam traucēja iedegtā spuldze, ne datora šņākšana, ne taustiņu klabēšana! Cik labi būt vienam!
Īstenībā Berts nebūt nebija viens – tikko vajadzīgais portāls bija ieslēgts, viņš nokļuva tā īpašajā pasaulē. Viņa iecienītākā izprieca bija viesošanās tajās adresēs, kur katrs, kas sevi iedomājās rakstītspējīgu, varēja publicēt savus darbus. Pārsvarā tie bija vāji, tikai paretam iedzirkstījās kaut kas uzmanības vērts. Tomēr bija interesanti atvērt kārtējo jauno dzejoli, izlasīt, paskatīties rakstītāja personas datus, iztēloties – kas viņš tāds, ko dara, un tad pievienot savu komentāru. Tā bija sevišķa, izsmalcināta procedūra. E-pasta iespējas ļāva katram ieviest tik adrešu, cik vien gribējās, arī nikus šajā sakarā varēja izvēlēties pēc patikas. Adalberts pacēla acis uz plauktiņu, kas atradās pie sienas virs datora. Tur rindā stāvēja vairākas glīti noformētas kartītes, uz katras bija kāds vārds, zīmējums vai fotogrāfija – glīts, profesionāls darbiņš, pašam prieks. Tie bija viņa radītie paštēli literārajiem portāliem – katram cits raksturs, cita biogrāfija, cits piegājiens dzejasdarbu vērtēšanai. Berts izlasīja kārtējo dzejoli, izvēlējās piemērotu kritiķi no sava plauktiņa, iedzīvojās tēlā, izgaršoja šo sajūtu un tad rakstīja komentāru.
Kas tikai neķērās Pegazam pie astes, lai redzētu savas rindiņas nopublicētas! Tur bija naivas meitenītes, kas jūsmīgi rakstīja par jūtām, kuras pašas vēl neizprata, spuraini puišeļi, kas domājās esam oriģināli un ģeniāli, saldeni jūtelīgi vīrieši, par kuru seksuālo orientāciju varēja izvirzīt dažādas versijas, sirmas kundzītes, kas negaidot atklājušas sevī spēju uzrakstīt kādu salkanu pantiņu… Lielais vairums bija sievietes pusmūžā – bērni izaudzināti, pēkðņi parādījies brīvs laiks, tad augšāmcēlās šķietamie, agrāk neattīstītie talanti. Kas tikai tur nebija lasāms – odas izsapņotajam mīlestības brīnumam, vaimanas par neliešiem vīriešiem, pat asiņainas atriebes alkas! Katrs gadalaiks nāca ar veselu kaudzi dabas aprakstu – saule, debess, mākoņi, lietus, sniegs, vējš! Apdilušas tēmas, banālas atskaņas...
Berts nosmīnēja – paskat, pagājusi tikai viena diena, bet grafomāni sasūtījuši veselu kaudzi svaiga materiāla! Tad par garlaicību nebūs jāsūdzas. Uz to jāiedzer! Sacīts – darīts!
Savulaik arī Adalberts bija mēģinājis rakstīt dzeju, bet drīz vien pārliecinājās, ka viņa lauciņš ir satīra. Tomēr reizēm galvā ielavījās rindiņas, kas prasījās uzrakstāmas un publicējamas. Tad noderēja viņa pseidonīmi – vai nu asākai, vai sentimentālākai, vai reizēm tīši stulbai un rupjai dzejai – lai pakaitinātu pārējos spalvasbrāļus, iemestu akmeni mierīgajā lirikas dīķī, dotu iemeslu karstai polemikai, pēc tam no malas noskatītos un gardi pasmietos – re, kā nu visi satrakojušies, kā aizstāv savus viedokļus, kā metas virsū! Viņam pašam jau netrāpīja, viņš stāvēja aiz sava izdomātā tēla vairoga. Lai piedotu šiem cīniņiem asumu, Berts dažkārt laida kaujā vairākus savus nikus vienlaicīgi. Tie nospēlēja veselu izrādi, nenosmieties! Nabaga iekarsušie dzejdari pat nenojauta, ka ar viņiem manipulē. Nupat arī bija uznācis rakstāmais brīdis – Berts uzmeta uzmācīgās astoņas rindiņas, pie sevis smīkņādams – nu, nemaz nebija slikti, trīs ceturtdaļas no grafomāniem rakstīja ievērojami vājāk! Paskatījās uz niku plauktiņu, izvēlējās vienkāršo, naivo Skribentu un viņa vārdā nosūtīja dzejoli portālam. Iesūtījumus varēja lasīt uzreiz, gan jau kāds naktsputns drīz vien atsauksies! Nu tad – uz jaundzimušā veselību! Kontrabandistu dzēriens bija labs!
Tīri labi, ka uznācis tāds neguļams laiks – ar viskija palīdzību bija jau apskatīti daži galīgi vāji garadarbi, kam ar garu bija visai tālas attiecības, te pat nevajadzēja īpašu izdomu komentāriem, varēja pasūtīt tīri rupji – lai taču met mieru un nodarbojas ar ko citu. Šādus ieteikumus viņš rakstīja ar niku Cirvis. Skaldīja bez žēlastības!. Lai taču apskatās, kā jāraksta kārtīga dzeja - Cirvja vārdā viņš nosūtīja dzejoli, pie sevis pasmiedamies par saviem mazliet stomīgajiem pirkstiem, labi, ka autoriņi to nemana! Viena jauniņa skuķēna gan palika žēl – no bildītes raudzījās tādas dvēselīgas, lielas acis… Nudien, smuks purniņš! Un vēl iedomājusies sevi par dzejnieci! Pārmaiņas pēc varētu arī paslavēt, lai taču mazā jūtas pacilāta un kādas dienas pastaigā pa mākoņiem, aiz priekiem sacerēs veselu kaudzi naivu pantiņu. Vēl kādu jūsmīgu piebildīti - tā, gatavs! Uz to jāiedzer! Lai vairojas prieks! Šoreiz Berts lietoja Eksperta vārdu, tas tā nopietni izklausījās un labi iedarbojās. Ar šo niku viņš rakstīja visai gudrus un izsmalcinātus komentārus, kā jau dižs profesionālis. Nu gan meitenes lielās acis iemirdzēsies! Ak, jaunība un mīlestība... Re, viņam arī bija labs dzejolis par to pašu, jāsūta tik prom. Prozīt!
Acis sāka tā kā migloties, pagrūti nācās rindiņas noturēt lasāmā stāvoklī. Taisnība dakteriem, tas dators patiesi kaitēja redzei. Ahā, nākamo dzejoli bija sarakstījusi Lija, ko Berts pie sevis sauca par Maitasputnu. Tā neklusēja, ja komentārs nebija pa prātam, deva atpakaļ, ka dzirksteles vien šķīda. Bija tīri interesanti ar viņu paspēkoties un paķircināt Ar niku Matadors Berts to bija darījis ne vienreiz vien, kārtīgs pretinieks uzsita asumu, ne tā, kā tās jūtīgās dāmiņas, kas vai ģība, saņēmušas viņuprāt nepelnītas paļas. Viena otra pat salasīja savus dzejoļus un aizvainojumā metās prom no portāla nezināmā virzienā. Labi, gaiss kļuva tīrāks! Nu tad – par Lielo Dzeju! Un tā Maitulija lai pamâcās – Matadors to lietu pieprata labāk. Vai šis dzejolis nebija izcils? Jāsūta tik prom, lai lasa un pārliecinās!
Berts paskalināja pudeli – tur vēl nedaudz dzintarainās dziras bija palicis. Gars možs un prāts ass – lūk, cik vērtīgs tāds kārtīgs dzeramais! Iedzēra vēl, saberzēja rokas un pavērās pulkstenī. Ar grūtībām saskatīja, ka jau piektā rīta stunda klāt. Laikam vajadzēs iegādāties laikrādi ar lielāku ciparnīcu. Datorā arī burti varētu būt krietni lielāki un melnāki, tie nemaz negribēja paklausīgi kārtoties rindās. Ieskatījies vērīgāk nākamajā dzejolī, kritiķis nopriecājās. Varēs gan šovakar izmantot savu mīļāko niku – Kamasutra! Ar to viņš parakstīja erotiskas ievirzes komentārus. Kārtējais pusmūža dāmas nepiepildīto vēlmju apdzejojums, tas prasīties prasījās pēc vērtēšanas! Berts pavērās uz savu niku plauktiņu, kur ar datoru pārveidotā fotogrāfijā greznojās viņa iecienītais personāžs - bezkaunīgu smīnu sejā un piebriedušu bikšupriekšu. Lai dzīvo Kamasutra! Priekā! Apveltījis kaisles alkstošo dzejnieci ar nepārprotamu sevis piedāvājumu, Berts nožagojās. Laikam jau šai naktij diezgan. Palika pāris nenozīmīgu darinājumu, gar kuriem nebija vērts ķēpāties. Tikai jānosūta vēl dzejolītis no Kamasutras – lai redz, cik daudzpusīgi viņa talanti!
Berts izdzēra pēdējo viskija lāsi un nožāvājās – beidzot ilgi gaidītais snaudiens bija klāt, tagad gultā iekšā un miers! Tiešām labi pavadīts laiks! Grīda gan tāda nelīdzena un guļamais pārāk zems... Jāpamanās nenokrist garām.

Adalberts pamodās jau vēlā pēcpusdienā. Labs dzeramais tas „Old Smuggler” – viņš kārtējo reizi nopriecājās, ieraudzījis uz galda pudeli – viens pats bija to iztukšojis, pie tādiem dziras apjomiem pašsajūta bija uzteicami laba! Nu, varbūt ne gluži tā – bet būs jau labi. Ēst neko negribējās. Berts uzvilka brūno rītasvārku un piesēdās pie datora, lai paskatītos jaunumus.
Atvēris savu iecienīto portālu, viņš neizpratnē skatījās uz neredzēti kuplo komentāru ražu, kas bija ienākusies pie pēdējā Kamasutras dzejoļa. Par ko viņi visi tur murgoja, vai pasaule pa nakti bija otrādi apgriezusies? Kā grafomāni uzzinājuši par viņa daudzajiem nikiem?
Nedrošiem pirkstiem Berts spaidīja datora peli un lasīja savas iepriekšējās nakts publikācijas. Lēnām apstulbums sāka pāriet un viņš aptvēra notikušo. Gan Skribents, gan Cirvis, tāpat arī Eksperts un Matadors bija aizsūtījuši vienu un to pašu dzejoli – viņa pēdējo, ģeniālo ražojumu! Protams, to pašu bija paveicis arī Kamasutra, tikai ar tādām kļūdām, ka nāktos dziļi nosarkt, ja vien autoram virsū nemāktos nelaba dūša.

Atgriezies pie datora, Berts ilgi sēdēja kā sastindzis. Tad ar plašu rokas vēzienu no niku plauktiņa notrauca visas kartītes un ķērās pie darba, lai sarūpētu sev jaunu e-pasta adresi. Galu galā kādam taču jāpaziņo portāla lasītājiem, ka viņu iecienītais Kamasutra atstājis šo pasaulīgo prieku dārzu. Lai tad nu sēro un raksta, cik ļoti viņa visiem pietrūkst! Tikai jāpacenšas, lai apraudātāji neatšifrētu, ar kādu vārdu nelaiķis augšāmcelsies.
(27.12.2007)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 7.94
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7.83)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7.83)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8.17)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
Ljurbenjaaks (viesis) (16.11.2019, 15:29)Viss notiek, nemuldi! :DSensid (viesis) (13.11.2019, 01:29)Elpas trūkums, laikam visiem aizdusaSensid (viesis) (13.11.2019, 01:27)Kāpēc neviens nekustās? Visi tik stīvi.
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
Interesantas bildes


Kuģi vai tilts ?
 
 
Zīmējumi

Barikāžu laiks
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dāvanu idejas
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 312 Kopā:5062740

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.1 sec