|
|
 |
|
|
|
|
| | Vakardiena | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es atveru acis agri no rīta,
Un vakardienas sāpes dur sirdī.
Vai tiešām tas notika, vai tas bija sapnis?
Bet asaras piepildās tumšajās acīs.
Es pacelšu pasauli, gāzīšu debesis,
Izpildīšu visas tavas vēlmes,
Lai kas būtu jāupurē.
Es būšu tavs jaukākais sapnis.
Vai kvēlākā vēlēšanās,
Ko izpildīšu, skatoties tev acīs.
Bet tomēr šie vārdi, šis nāves teikums.
Grāva mani un nogalēja.
Tu sniedzi man atvadu skūpstu uz lūpām
Un aizgāji pametot mani vienu. (15.12.2004) | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1613
Kopā:6728230
|
|
|
|