 (www.feini.lv) |
| Draudzenīte : Vakardiena |
| Es atveru acis agri no rīta, Un vakardienas sāpes dur sirdī. Vai tiešām tas notika, vai tas bija sapnis? Bet asaras piepildās tumšajās acīs. Es pacelšu pasauli, gāzīšu debesis, Izpildīšu visas tavas vēlmes, Lai kas būtu jāupurē. Es būšu tavs jaukākais sapnis. Vai kvēlākā vēlēšanās, Ko izpildīšu, skatoties tev acīs. Bet tomēr šie vārdi, šis nāves teikums. Grāva mani un nogalēja. Tu sniedzi man atvadu skūpstu uz lūpām Un aizgāji pametot mani vienu. |
| (15.12.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |