|
|
|
|
|
|
|
| | ”Draugam” (nu jau - bijušajam). | Ievietojis: O.M. | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
( tagad - sīkai radībiņai: ”cilvēķelim” )
(iz “O.M.© arChīva”)
* * *
Tas bija kādreiz ( nu jau - bija ).
Draugs Draugu vienmēr atbalstīja:
Dēļ Drauga - gatavs pušu rauties,
Par Draugu - kaut ar sevi kauties.
Pēc padoma - pie Drauga doties,
Ar Draugu kopā - pajautroties,
Tas pašsaprotams ( bija ) abiem ~
Nu, kā jau ierasts Draugiem labiem.
Priekš Drauga nebija žēl maizes,
Ar Draugu sīkums šķita raizes ~
Uz Draugiem ( kādreiz ) sadalītas,
Pa smieklam malā pabīdītas.
...
Kas mainījās? Ta’ Dievs vien zina:
Draugs Draugu, varbūt, nepazina,
Tik pietiekami, lai Draugs būtu,
Vienalga, kurš pa ko reiz kļūtu?...
Kurš palika tāds pats, kāds bijis?...
Kurš - Drauga vārdu samīdījis?...
Kurš Draugam acīs neskatīsies?...
Kurš - Sirdsapziņai atskaitīsies?...
Kas smagāk - bija Draugu nodot?
Vai - būs (vēl tikai), sevi sodot?...
Ja, protams, Draugs patiešām bija,
Ne - ”cilvēķeļa” parodija ( ? )...
* * *
~ 7. 12. 2007.
versija "O.M. blogā":
http://ontuns-m.blogs.lv/raksts/49737/ (08.12.2007) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|