 (www.feini.lv) |
| Ontūns Mazpusāns : ”Draugam” (nu jau - bijušajam). |
| ( tagad - sīkai radībiņai: ”cilvēķelim” ) (iz “O.M.© arChīva”) * * * Tas bija kādreiz ( nu jau - bija ). Draugs Draugu vienmēr atbalstīja: Dēļ Drauga - gatavs pušu rauties, Par Draugu - kaut ar sevi kauties. Pēc padoma - pie Drauga doties, Ar Draugu kopā - pajautroties, Tas pašsaprotams ( bija ) abiem ~ Nu, kā jau ierasts Draugiem labiem. Priekš Drauga nebija žēl maizes, Ar Draugu sīkums šķita raizes ~ Uz Draugiem ( kādreiz ) sadalītas, Pa smieklam malā pabīdītas. ... Kas mainījās? Ta’ Dievs vien zina: Draugs Draugu, varbūt, nepazina, Tik pietiekami, lai Draugs būtu, Vienalga, kurš pa ko reiz kļūtu?... Kurš palika tāds pats, kāds bijis?... Kurš - Drauga vārdu samīdījis?... Kurš Draugam acīs neskatīsies?... Kurš - Sirdsapziņai atskaitīsies?... Kas smagāk - bija Draugu nodot? Vai - būs (vēl tikai), sevi sodot?... Ja, protams, Draugs patiešām bija, Ne - ”cilvēķeļa” parodija ( ? )... * * * ~ 7. 12. 2007. versija "O.M. blogā": http://ontuns-m.blogs.lv/raksts/49737/ |
| (08.12.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |