|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atkusnī | | Ievietojis: Kristofs 200 |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
(Proza no 1985.gada. Pirmpublicēts žurnālā "Zīlīte") (Pēc daudzkārtējiem lūgumiem šeit ievietoju)
Atkusnī
tumšas ir zemes rētas
un vietām tās aizlāpa krītošs sniegs.
Vectevs mans nepārnāca,
aizgāja cīruļu putenim līdzi
tajā pavasarī,kad beidzās karš.
Nu vienmēr es lūdzu
sniegainam vējam:
-Neatņem vectēvus bērniem
pavasaros
un nepazaudē!
(01.12.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
