|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cik mīlestībai liels spēks... | Ievietojis: meitene no kaiminu maajas |
Komentāri (15)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Piecelties un iet,īstenībā tik gruuti,ja nav vairs cerības,ja vairs nekas nespēj palīdzēt,ja sāp tik ļoti sasistie spārni....
Ak,viņa piecēlās un gribēja lidot,viņa vēl nezināja,ka spārnu viņai vairs nav...Tie bija salauzti no tik smagā kritiena...
Vai var buut kaut kas šausmīgāks un sāpīgāks par mīļotā cilvēka nodevību?
Viņa juta neizsakāmas sāpes,bet cerēja,ka spārni nav skarti...Viņa nevarīgi piecēlās un sāka iet,bet tai pašā brīdī saļima,viņa saprata,ka spārnu vairs nav...Tajā brīdī viņa aptvēra to,ko līdz šim negribēja saprast,to,cik nelietīgi rīkojās viņas mīļotais cilvēks...viņa apzinājās visu,un lai cik dīvaini tas nebūtu,viņa piedeva,jo patiesi mīlēja...Meitene saņēma pēdējos spēkus,nometās ceļos un vārgā balstiņā čukstēja: "Mīļais Dievs,piedod viņam,jo viņš nezina ko dara "
Pēc šiem vārdiem viņa nokrita guļus un vēl pēdējo reizi pateica trīs tik nozīmīgus vārdus-Es Tevi mīlu!
(19.11.2007) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
