|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spārnu vēdām padzīts izmisums | | Ievietojis: liu |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Laupi manu miesu, manu godu!
Izrauj sirdi, lai
Krūtīs tukšums izbijis
Un agonijā raustīties es rimstu!
Neatstāj ne nieka!
Lai migla nolaižas un,
Dūmakas apņemta,
Paliek viena dvēs’le
Smeldzoša.
Kaisi pelnus debesīs,
Gan baloži tos uzlasīs!
Ar spārnu vēdām viļņotām
Mans gars pār sauli pacelsies.
Un spirālē tas savērpsies,
Kā taifūns lejā metīsies
Un atlikušās druskas projām aizpūtīs.
Viss aizmirsts, zudis, izbijis.
Lai miers virs zemes,
miers, miers, laime,
Miris izmisums.
(17.11.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
