 (www.feini.lv) |
| liu : Spārnu vēdām padzīts izmisums |
| Laupi manu miesu, manu godu! Izrauj sirdi, lai Krūtīs tukšums izbijis Un agonijā raustīties es rimstu! Neatstāj ne nieka! Lai migla nolaižas un, Dūmakas apņemta, Paliek viena dvēs’le Smeldzoša. Kaisi pelnus debesīs, Gan baloži tos uzlasīs! Ar spārnu vēdām viļņotām Mans gars pār sauli pacelsies. Un spirālē tas savērpsies, Kā taifūns lejā metīsies Un atlikušās druskas projām aizpūtīs. Viss aizmirsts, zudis, izbijis. Lai miers virs zemes, miers, miers, laime, Miris izmisums. |
| (17.11.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |