|
|
|
|
|
|
|
| | Dzimtās mājas. | Autors - Gatthiss
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir pavasara rīts tik kluss,
Un balta migla pastaigājas bērzos,
Tur uzkalnītē dzimtā māja dus,
Te manas bērnu dienas aizsteigušas tālu,
Te māmuliņas siltās rokas justas,
Te vieta, kur atkal gribas būt.
Bet svešums mani savā varā ņēmis,
Man citas takas tas staigāt lēmis.
Tā paiet dienas, naktis zvaigžņu pilnas,
Tās svešumā man stāsta vientulīgi,
Par balto miglu, bērzu birzi, Par dzimtām mājām, Ko šodien liktenis nav skatīt lēmis. (16.11.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|