|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pelēkie sapņi | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā mazs bērniņš mātes azotē,
tā es savā lielumā,
tagadiņ velētos tavā azotē paslēpties.
Tā savā nemierā,
kādu glāstu izlūgties,
pār dzīvi pārlieku grūtu
kur ikdiena pelēka, rutīnas pilna,
bez sapņiem, un cerībām,
starp rindām, un asarām
nelūdzami rit,,
pie sienas vakardienu,
vecais pulkstenis sit.
Kā mazs bērniņš mātes azotē,
tā es savā lielumā
tagadiņ vēlētos, tavā azotē paslēpties
kādu glāstu izlūgties.
(12.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
